Blūzs kā deju stils

blues dejasBlūzs ir rekreācijas stila deja, kas tie dejota bieži un visdažādākajās situācijās un vietās – gan ballēs, gan viesībās, gan restorānos, gan klubos. Blūzam kā deju stilam piemīt arī tāda priekšrocība, ka to iespējams dejot pie teju jebkuras mūzikas, proti, gan pie mūzikas, kuras taktsmērs ir 4/4, gan pie mūzikas, kuras taktsmērs ir 6/8.

Blūzs ir introverta un intīma deja, kuras laikā visa dejotāju uzmanība tiek koncentrēta nevis uz deju zāli vai soļiem, bet gan uz otru deju partneri – deju figūras tiek izdejotas nevis citu apbrīnai, bet gan pašu dejotāju priekam. Dejotājiem blūzs jādejo eleganti, bet vienkārši, izmantojot tikai tīras auguma līnijas un izvairoties no kariķēta vai pārspīlēta izpildījuma stila, proti, jāizvairās, piemēram, no roku “pumpēšanas”, lauztām auguma līnijām, kā arī pārspīlētiem pacēlumiem pirkstgalos. Tomēr jāatceras, ka blūzs nav klasiskā deja, tādēļ tā soļus iespējams nedaudz stilistiski paspilgtināt ar dažiem, dažādiem papildus elementiem, piemēram, ceļu saliekšanu un iztaisnošanu, gurnu kustībām un ritmiskām auguma svārstībām. Blūza specifika ir tā, ka visi soļi tajā ir jāizpilda no pus pēdas.

Blūzā pastāv divas pamata ritmiskās versijas – 10 soļu versija un 4 soļu versija. 10 soļu versijas ritms ir “L, L, L, A, A, L, L, L, A, A”, padarot to par stacionāri jeb uz vietas izpildāmu deju. 4 soļu versijas ritms ir “L, L, A, A”, padarot to par progresīvu jeb kustīgu deju, kas ir labi savienojama gan ar svingu, gan ar fokstrotu, proti, vienas dejas laikā dejotāji var sākt, piemēram, ar fokstrotu, pāriet uz svingu, pāriet uz blūzu, bet beigās atkal pāriet uz fokstrotu.

Sacensībās blūzs netiek dejot, jo tas pieļauj dažādu izpildījumu stilu, bet tajā pašā laikā ir arī pārāk vienkāršs, neļaujot noteikt dejotāju dejošanas iemaņu maksimālo līmeni. Ballēs blūzs dejotājiem sniedz iespēju improvizēt, sniedz plašas iespējas jaunradei, kā arī izpausties radošumam, bet, protams, tikai tādā gadījumā, kad dejotāji ir labi apguvuši dejas pamatus.