blueza roks

Blūzroks

Blūzroks ir mūzikas žanrs, kas balstās uz klasisko blūzu, taču tam ir pievienoti tikai rokam raksturīgi mūzikas elementi. Abu divu diezgan atšķirīgo mūzikas stilu vēsture savijusies jau vairākas desmitgades. Ja pārsvarā par labākajiem blūza izpildītājiem atzīst melnādainos afroamerikāņus, tad blūzroku raksturo 60. un 70. gadu baltās rases mūziķi, kuri ietekmējušies no afroamerikāņiem un izveidojuši ļoti populāru mūzikas žanru. Daži no pazīstamākajiem blūzroka izpildītājiem ir grupas “Led Zeppelin”, “The Rolling Stones”, “The Animals”, solo mākslinieki Ēriks Kleptons, Ēriks Bardons un daudzi citi.

Blūzroks kā mūzikas žanrs savu popularitāti un atpazīstamību vien guvis 1960. gados sākotnēji Anglijā un Amerikā. Tradicionālajām blūza improvizācijām un elektriskās ģitāras solo ir pievienoti roka elementi – smagāka, uz rifiem orientēta skaņa. Blūzrokā tiek izmantotas ģitāras – elektriskā un basa -, tāpat svarīga loma ir bungām, kas ļauj veidot akcentus un ritmisko zīmējumu, kas ir raksturīgs rokam. Tomēr blūzrokā nereti tiek izmantotas arī mutes harmonikas. Parasti, izpildot blūzroka dziesmas, viena ģitāra ir domāta ritmam – tiek spēlēti rifi un akordi, taču otra ģitāra (dēvēta par galveno ģitāru), izspēlē dažādus solo gājienus, melodiskās līnijas. Atšķirībā no klasiskā blūza grupām un izpildītājiem blūzrokā vienmēr tiek izmantota basģitāra, kas veido atbilstoši skaļo un smagnēji spēcīgo skanējumu. Vēlāk blūzrokā tiek izmantoti arī citi mūzikas instrumenti, piemēram, klavieres vai hamonda ērģeles, kas piešķir blūzroka dziesmām īpašu un atšķirīgu skanējumu. Blūzroka dziesmās, protams, vadošā loma ir arī vokālam – gan melodiski, gan tembrāli. Tomēr nereti blūzroks tiek izpildīts tikai instrumentāli, jo vadošās ģitāras izpildījums var aizstāt vokālu.

Strukturālā ziņā blūzroks balstās uz blūza elementiem. Tiek izmantota tradicionālā divpadsmit taktu akordu progresija – tonika, subdominante un dominante. Tomēr ritmiskā ziņā blūzrokā tiek izmantoti roka elementi; ja blūzā izmanto tripletus, tad blūzroka pamatā ir tradicionālie roka ritmi. Parasti dziesmas tiek rakstītas mažorā, bet, protams, ir arī minora dziesmas, piemēram, “Black Magic Woman”. Blūzroks atšķirībā no blūza tiek izpildīts ātrākā tempā, turklāt skanējums ir līdzīgāks rokam.

Viens no agrīnajiem slavenākajiem blūzroka izpildītājiem ir Džons Majals, kurš popularitāti guva 60. gadu vidū. Tāpat daudzi pasaulslaveni rokmūziķi, piemēram, Miks Džegers ir ietekmējušies no šī un arī citiem blūzroka māksliniekiem. Blūzrokam kļūstot aizvien populārākam, attīstījās arī citi mūzikas žanra virzieni. Ietekme no blūzroka ir, piemēram, hārdrokam, smagajam metālam, psihodēliskajam rokam un citiem žanriem.

Pazīstamākās un tipiskākās blūzroka žanra dziesmas ir “Whiskey Headed Woman”, kuru izpilda Tomijs Bolins, Rorija Galahera “Bad Penny”, Ērika Kleptona izpildītā “Have You Ever Loved A Woman”, “The Sky Is Crying”, kuru oriģināli izpilda Stīvijs Rejs Vons, Džonija Vintera izpildītā “Be Careful With A Fool” un daudzas citas populāru blūzroka mākslinieku izpildītas dziesmas.