Blūza karalis – B. B. Kings

B.B.Kings, kurš ne par velti tiek dēvēts arī par blūza karali, ir izcils blūza mūziķis, kurš atstājis milzīgu un nenovērtējamu mantojumu blūza mūzikā. Viņš savas dzīves laikā ir izdevis vairāk kā 50 albumus, saņēmis 15 Grammy balvas, uzstājies neskaitāmos koncertos, devies ļoti daudzās koncerttūrēs ne tikai ASV, bet arī Eiropā, tāpat arī gandrīz 30 gadus sniedzis ap 300 šoviem gada laikā. Ar savu mūziku viņš ietekmējis ļoti daudzus māksliniekus, kā arī dzīves laikā ar daudziem no tiem ierakstījis singlus un uzstājies uz vienas skatuves.

B.B.Kings, īstajā vārdā Railijs B.Kings, dzimis 1925.gadā un ir amerikāņu blūza dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors. Viņa vecāki bija zemnieki, kas pāris gadus pēc dēla piedzimšanas izšķīrās. Ilgu laiku B.B.Kings dziedāja gospeļus, taču tad viņš iegādājās savu pirmo ģitāru, kuras apguvē ieguldīja milzīgas pūles, lai sasniegtu to pilnību, kāda bija vērojama slavenā blūza karaļa turpmākajā daiļradē. Lai arī pirmā ģitāra ikviena mūziķa sirdī ieņem īpašu vietu, tomēr B.B.Kinga mīļākā ģitāra bija cita, turklāt viņai tika dots arī vārds – Lusilla. Par Lusillu B.B.Kings savu ģitāru nodēvēja pēc kādas uzstāšanās naktsklubā, kur izcēlās kautiņš. Nekārtībām pieaugot spēkā, izcēlās arī ugunsgrēks, līdz ar to visi kluba apmeklētāji tika evakuēti. Arī B.B.Kings steidzās laukā no kluba, bet tad pamanīja, ka aizmirsis savu mīļo ģitāru. Nedomājot par savu drošību, mūziķis ieskrēja degošajā ēkā un atrada savu ģitāru. Pēc tam, kad bija atkal nonācis drošībā, B.B.Kings uzzināja, kāpēc izcēlies kautiņš. Izrādās, ka daži iedzēruši vīrieši sākuši strīdēties kādas sievietes – Lusillas dēļ. Tieši tāpēc arī B.B.Kings nodēvēja savu ģitāru par Lusillu, lai neaizmirstu šo notikumu, kurā varēja arī gūt kādas traumas vai pat zaudēt dzīvību.

Savu skatuves vārdu B.B.Kings ieguva laikā, kad Memfisā strādāja par dīdžeju. Viņu tajā laikā dēvēja par “the Beale Street Blues Boy”, kas drīz vien tika saīsināts par vienkārši B.B.King. Slavu un atpazīstamību blūzā B.B.Kings guva 40.gados, kad sāka strādāt blūza radiostacijā. Drīz vien viņš arī izdeva savu pirmo lielo blūza hitu “The Thrill Is Gone”, kam sekoja vēl daudzas citas populāras un joprojām zināmas blūza dziesmas, piemēram, “Why I Sing The Blues” un “Sweet Little Angel”.

B.B.Kings devās koncertos pa visu pasauli, arī 1994.gadā viņa uzstāšanos varēja klausīties Latvijā. Viņš saņēma ne tikai dažādus mūzikas apbalvojumus, piemēram, tika uzņemts Rokenrola slavas zālē, kā arī ieguva gada labākā tradicionālā blūza albuma balvu, bet ASV prezidents Bils Klintons viņam pasniedz arī Prezidenta brīvības medaļu. 2012.gadā kopā ar citiem mūziķiem viņš sniedza īpašu priekšnesumu pašam prezidentam Barakam Obamam. Leģendārajam blūza karalim 2008.gadā tika atvērts arī viņam speciāli veltīts muzejs; ir sarakstīta arī autobiogrāfija un izveidota filma.

Mūža nogalē, tuvojoties jau 90 gadu slieksnim, B.B.Kings joprojām koncertēja, neraugoties uz pieaugošajām veselības problēmām. Pēdējie koncerti notika pat vēl tikai gadu pirms viņa nāves. 2015.gada maijā blūza karalis un leģenda nomira. Lai gan tuvinieki uzskata, ka mūziķa nāve nebija dabīga, tomēr pierādījumu trūkuma dēļ neviena vaina B.B.Kinga nāvē joprojām nav atzīta. Blūza mūzika mūsdienās vairs nav iedomāja bez šīs blūza leģendas. Pats B.B.Kings uzskata, ka blūzs ir vienkārša mūzika gluži kā viņš pats; taču blūzs nav zinātne, bet gan mistērija, un jebkura mistērija nav tik vienkārša kā izskatās.